1. Gavins Kostigans (Gavin Costigan) vada Zinātnes un tehnoloģijas fondu Lielbritānijā, kas nodrošina platformu diskusijām starp pētniekiem, valdību, parlamentu un nozares ekspertiem. Iepriekš Gavins vadījis Sauthemptonas Universitātes Rīcībpolitikas nodaļu un Universitāšu politikas iesaistes tīklu, palīdzot pētniekiem sasniegt politikas veidotājus. Gavinam ir Kembridžas universitātē iegūts grāds un gandrīz 17 gadu pieredze Apvienotās Karalistes civildienestā.
   
2. Arnis Sauka ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, kā arī asociētais pētnieks IfM Bonn uzņēmējdarbības un mazā biznesa pētniecības grupā. Doktora grādu Arnis ieguva Zīgenas Universitātē (Vācija), strādājis kā viespētnieks Jončopingas Starptautiskajā biznesa skolā (Zviedrija) un Londonas Universitātes koledžā (Lielbritānija). Arņa pētniecības interešu jomas ietver ēnu ekonomiku, produktīvo un neproduktīvo uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības politikas veidošanu un konkurētspēju, kā arī uzņēmējdarbības procesu attīstību dažādās institucionālajās vidēs. Arnis Sauka ir līdzautors ikgadējam SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksam Baltijas valstīs, kas katru gadu piesaista ministru uzmanību un ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem Latvijā pētnieku sadarbībai ar augstākā līmeņa politikas veidotājiem.
   
3. Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” saraksta 2019. gadā. Pirms ienākšanas politikā bijis latviešu sabiedrībā plaši pazīstams politologs, publicists, asociētais profesors Latvijas Universitātē un pētnieks LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Eiropas Parlamentā Ivars Ijabs darbojas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE), Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO), pārstāvot politisko grupu “Renew Europe”.
   
4. Signe Mežinska ir asociētā profesore Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu socioloģijā, maģistra grādu bioētikā un vairāk nekā 20 gadus māca medicīnas ētiku, bioētiku un veselības un slimību socioloģiju. Signe ir UNESCO Bioētikas komitejas priekšsēdētāja vietniece. Kopš 2013. gada Signe arī vada NVO “Veselības projekti” un ir bijusi ētikas eksperte, izvērtējot FP7 un H2020 projektus, ELSI eksperte BBMRI-ERIC.
   
5. Valts Kalniņš ir Latvijas Universitātes docents un konsultējošs pētnieks, kas Eiropas Komisijas Kopīgā pēniecības centra pasākuma “Zinātne satiekas ar parlamentiem” ietvaros izstrādājis pētījumu “Pētniecībā balstītu pierādījumu izmantošana Saeimā - demogrāfijas un migrācijas rīcībpolitikas gadījums”. Viņš ir vadošais autors vairākos OECD un citu starptautisku organizāciju pētījumos par korupciju. Kā konsultants Eiropas Padomes īstenotos projektos viņš arī ir analizējis valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas, interešu konflikta novēršanas, civildienesta ētikas un trauksmes cēlēju aizsardzības jautājumus Armēnijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kosovā, Moldovā un Ukrainā, kā arī vadījis mācības par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi un citiem korupcijas novēršanas jautājumiem.
   
6. Moderēja: Aleksandrs Mārtiņš Blūms, nozares eksperts Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā.
   

Vebināra ieraksts pieejams Zinātne Latvijai YouTube kanālā, kā arī  LZP jaunajā podkāstā “Zinātnes Zīmes”. Diskusijas laikā iezīmējās vairāki ieteikumi pētniekiem un interesantas sistēmas līmeņa atziņas. Caur citiem pasākumiem un aktivitātēm turpinās attīstīt diskusiju par pierādījumos balstītu politikas veidošanu un publiski finansētās pētniecības ietekmi uz rīcībpolitiku (policy impact). 

Atziņas pētniekiem:

1. Esiet augstas klases eksperti savā akadēmiskajā jomā arī fundamentālajā zinātnē.
   
2. Veidojiet reputāciju kā neatkarīgi pētnieki, nepiekrītiet veikt pētījumus kur rezultāti/secinājumi ir nolemti pirms pētījuma veikšanas. Reputācija ilgtermiņā ir vērtīgāka par viena projekta finansējumu.
   
3. Veidojiet un pievienojoties platformām, caur kurām var sasniegt politikas veidotājus – platformas var būt pašu veidotas, NVO, formālas zinātnes-rīcībpolitikas platformas, u.c.
   
4. Pielāgojiet komunikāciju mērķa grupai – akadēmisko konferenču prezentācijas nebūs labākais veids kā nodot informāciju medijiem un politikas veidotājiem.
   
5. EK Kopīgais pētniecības centrs (JRC) piedāvā pētniekiem apmācības un sadarbības iespējas, kas atrodamas “EU ScienceHub”.

Potenciālie institucionālie/sistēmas līmeņa risinājumi:

1.  “Zināšanu brokeru” stiprināšana zinātnes pieprasījuma pusē - ministrijās, Saeimā (Analtītiskā dienesta kapacinātes celšana), pašvaldībās, u.c.
   
2. “Zināšanu brokeru” stiprināšana zinātnes piedāvājuma pusē, t.sk. veidojot “Tehnoloģiju pārneses” nodaļu analogus zinātniskajās institūcijās, kuru mērķis ir veicināt institūcijas pētniecības rezultātu un ekspertīzes izmantošanu politikas veidošanā.
   
3. Paredzēt projektos laiku un finansējumu padziļinātai/specializētai rezultātu izplatīšanai – ne tikai rekomendāciju izstrādei un semināriem.
   
4. Skaidrāk definēti institucionāli un individuāli stimuli pētniecības ietekmes, t.sk. rīcīpolitikas ietekmes palielināšanai. Diskusijas laikā tika pieminēts Lielbritānijas “Research Excellence Framework”.
   
5. Uz pētījumiem balstītu rīcībpolitikas izmaiņu veiksmes stāstu popularizēšana.
   
6. Starptautiskās pieredzes pārņemšana t.sk. no EK Kopīgā pētniecības centra (JRC), parlamentu analītiskajiem dienestiem, u.c.