• 8 līdz 12 minūtes pēc uzplaiksnījuma uz Saules līdz Zemei nonāks protoni ar augstu enerģiju jeb kā tos citādāk sauc – Saules kosmiskais starojums. Radiācijas vētras var izsaukt traucējumus vai bojājums kosmiskajos aparātos, izvest no darba kārtības elektrotehniku uz Zemes, novest pie radiācijas apstarojuma kosmonautus, reaktīvo lidmašīnu ekipāžas. 
  
• Ģeomagnētiskās vētras ir viens no svarīgākajiem kosmisko laikapstākļu rādītājiem. Savulaik asas diskusijas izsauca 1928.gadā Aleksandra Čiževskaja norāde uz nelaimes gadījumu, traumatisma saistību ar Saules aktivitāti. 
  
• Pasaules vēsturē spēcīgākā reģistrētā ģeomagnētiskā vētra tika fiksēta 1859.gadā, tā saucamais “Keringtona notikums”, kad notika spēcīga, tā saucamā, koronālās masas izgrūšana, kas sasniedza Zemi pēc 18 stundām. Uzplaiksnījumi uz Saules un Koronālās masas izgrūšana ir dažādas viena un tā paša procesa parādības. 1859.gada notikumi izsauca to, ka atteicās darboties telegrāfi visā Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī bija vērojama ļoti spēcīga ziemeļblāzma dažādās vietās. Vairāk šeit >>
  
• Mūsdienās, atsaucoties uz National Academy of Sciences ziņojumu, katra atsevišķa novirze ģeomagnētiskajā laukā vienai naftas ofšoru kompānijai var izmaksāt pat 2 milj. dolāru, ja tiek izsaukti navigācijas sitēmas traucējumi, kam ir nozīme procesu regulācijā. Vai arī varam tikai domāt kādas ir potenciālās katastrofas briesmas, ja lidaparātam pazūd rezerves navigācijas sistēma.  Vairāk šeit >> 
  

1. Magnētiskās vētras tiešsaistē (oriģ. - Лаборатория рентгеновской астрономии Солнца) https://tesis.lebedev.ru/magnetic_storms.html
   
2. Saules enciklopēdija (oriģ. - Энциклопедия Солнца) https://tesis.lebedev.ru/sun_vocabulary.html?page=2  
   
3. Space storm alert: 90 seconds from catastrophe https://www.newscientist.com/article/mg20127001-300-space-storm-alert-90-seconds-from-catastrophe/?ignored=irrelevant
   
4. Space weather warning https://www.newscientist.com/article/mg20127003-100-space-weather-warning/
   

1. Kādu lomu piešķiram tehnoloģijām – izmantojam tās, lai imitētu ikdienā klasē notiekošo vai tomēr tām lielāka nozīme ir kā papildu resursam?
   
2. Vai tehnoloģijas ir atsevišķs satura veids, iespēja paplašināt redzesloku? Kā orientēties daudzajās tehnoloģijās? Varbūt tā ir unikāla iespēja izpausties radoši?
   
3. Kā tehnoloģijas var palīdzēt kļūt produktīvākiem ikdienas darba uzdevumu veikšanā skolu vadītājiem, skolotājiem, skolēniem, atbrīvojot laiku svarīgākajam?
   

1. Linda Daniela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne; 
   
2. Valdis Zuters, Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs;
   
3. Kristaps Auzāns, eTwinning projektu koordinators;
   
4. Aivars Gribusts, Izglītības uzņēmuma "Lielvārds" vadītājs;
   
5. Māris Kalējs, datorspeciālists (laboja un piegādāja datorus skolēniem ārkārtējās situācijas sākumā);
   
6. Māris Brieze, Ādažu vidusskolas 3. un 6. klases skolēnu vecāks.
   

Foruma gaitā pilnībā netika atbildēts uz Health Institute jautājumu "Kāds ir INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU EKOSISTĒMAS MODELIS (saturiskais, procesuālais) IZGLĪTĪBAS PROCESA ATBALSTAM?"

Izskanēja Zanes Oliņas viedoklis: 

"Manuprāt, uz šo jautājumu jāmēģina atbildēt formulējot mācīšanas un mācīšanās funkcijas, kuras tehnoloģijas var atbalstīt, tai skaitā, skolotājam un skolēnam jāvar darīt šādas lietas šādā “ekosistēmā”: 

Skolēns

1. Piekļūst strukturētam un pārredzamam mācību saturam un uzdevumiem
   
2. Sazinās ar skolotāju/klasesbiedriem (asinhroni vai tiešsaistē)
   
3. Pilda interaktīvus uzdevumus, tai skaitā, ar automātiskas atbilžu pārbaudes vai pašpārbaudes iespējām
   
4. Veic uzdevumus, kur pašiem jāveido savas atbildes, izmantojot dažādas lietotnes, tai skaitā, rakstiski, audio vai video formātā; koplieto dokumentus
   
5. Veido un publicē savu darbu kolekcijas (portfolio) un pašvērtē savu attīstības dinamiku
   
6. Pilda pārbaudes darbus, tai skaitā, ar ierobežotu izpildes laiku
   

 Skolotājs:

1. Plānoju tematus un nodarbības
   
2. Veido skaidrojumus, demonstrācijas (rakstiskus, audio vai video formātā)
   
3. Veido mācību uzdevumus skolēniem, tai skaitā interaktīvus
   
4. Saņem un organizēti pārvalda skolēnu darbus, sniedz par tiem atgriezenisko saiti
   
5. Diferencē mācību darbu"
   

1. Automatizācija - bieži vien izmantojot CNC iekārtu pēc tās iestatīšanas un darba uzsākšanas operatora klātbūtne vairs nav nepieiciešama līdz darba pabeigšanai, līdz ar to operators var veikt citus pienākumus. Papildus ieguvumi ir nemainīgi kvalitatīvs materiāla apstrādes rezultāts, kā arī precīzi paredzams darba izpildes laiks.
   
2. Elastība - iekārtas vada dators, tātad dažādu veicamo darbu nomaiņa ir tik vienkārša cik griešanas programmas nomaiņa. Šis noved pie papildus ieguvuma, kas ir ātra veicamo darbu izpilde, jo darbu nomaiņai patērētais laiks ir minimāls. 
   
3. Universālums - bieži vien uzņēmums investējot CNC iekārtā var aizvietot citas iekārtas, tādējādi ietaupot uz telpu un cilvēkresursu izmaksām, kas visefektīvāk ir iespējams tieši kokapstrādes nozarē.
   
4. Optimizācija - tā tiek nodrošināta vairākos virzienos, bet jo īpaši efektīva ir materiālu izmantošanas ziņā, kā arī darbiniekus atbrīvojot no sarežģītiem precizitāti prasošiem darbiem, tādējādi veicinot produktivitāti.
   

1. Vai arī turpmāk mācīsimies visi vienā tempā, vienā laikā, vienā modalitātē?
   
2. Cik svarīgi vienādie termiņi dažādiem bērniem?
   
3. Varbūt svarīgs ir dažāds ritms, dažādi ceļi un veidi, kā demonstrēt apgūto?
   
4. Cik svarīgs ir atšķirīgs pieejamais atbalsts, lai katrs bērns nonāktu līdz rezultātam?
   

1. Solvita Lazdiņa, Skola2030 mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Rīgas pilsētas sākumskolas direktore;
   
2. Sarmīte Balode, Elejas vidusskolas direktore;
   
3. Ieva Plēsuma, Iecavas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja;
   
4. Indra Siksaliete, Rīgas 93.vidusskolas sākumskolas skolotāja;
   
5. Kristīne Jozauska, Projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte.
   

1. Gavins Kostigans (Gavin Costigan) vada Zinātnes un tehnoloģijas fondu Lielbritānijā, kas nodrošina platformu diskusijām starp pētniekiem, valdību, parlamentu un nozares ekspertiem. Iepriekš Gavins vadījis Sauthemptonas Universitātes Rīcībpolitikas nodaļu un Universitāšu politikas iesaistes tīklu, palīdzot pētniekiem sasniegt politikas veidotājus. Gavinam ir Kembridžas universitātē iegūts grāds un gandrīz 17 gadu pieredze Apvienotās Karalistes civildienestā.
   
2. Arnis Sauka ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, kā arī asociētais pētnieks IfM Bonn uzņēmējdarbības un mazā biznesa pētniecības grupā. Doktora grādu Arnis ieguva Zīgenas Universitātē (Vācija), strādājis kā viespētnieks Jončopingas Starptautiskajā biznesa skolā (Zviedrija) un Londonas Universitātes koledžā (Lielbritānija). Arņa pētniecības interešu jomas ietver ēnu ekonomiku, produktīvo un neproduktīvo uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības politikas veidošanu un konkurētspēju, kā arī uzņēmējdarbības procesu attīstību dažādās institucionālajās vidēs. Arnis Sauka ir līdzautors ikgadējam SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksam Baltijas valstīs, kas katru gadu piesaista ministru uzmanību un ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem Latvijā pētnieku sadarbībai ar augstākā līmeņa politikas veidotājiem.
   
3. Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” saraksta 2019. gadā. Pirms ienākšanas politikā bijis latviešu sabiedrībā plaši pazīstams politologs, publicists, asociētais profesors Latvijas Universitātē un pētnieks LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Eiropas Parlamentā Ivars Ijabs darbojas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE), Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO), pārstāvot politisko grupu “Renew Europe”.
   
4. Signe Mežinska ir asociētā profesore Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu socioloģijā, maģistra grādu bioētikā un vairāk nekā 20 gadus māca medicīnas ētiku, bioētiku un veselības un slimību socioloģiju. Signe ir UNESCO Bioētikas komitejas priekšsēdētāja vietniece. Kopš 2013. gada Signe arī vada NVO “Veselības projekti” un ir bijusi ētikas eksperte, izvērtējot FP7 un H2020 projektus, ELSI eksperte BBMRI-ERIC.
   
5. Valts Kalniņš ir Latvijas Universitātes docents un konsultējošs pētnieks, kas Eiropas Komisijas Kopīgā pēniecības centra pasākuma “Zinātne satiekas ar parlamentiem” ietvaros izstrādājis pētījumu “Pētniecībā balstītu pierādījumu izmantošana Saeimā - demogrāfijas un migrācijas rīcībpolitikas gadījums”. Viņš ir vadošais autors vairākos OECD un citu starptautisku organizāciju pētījumos par korupciju. Kā konsultants Eiropas Padomes īstenotos projektos viņš arī ir analizējis valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas, interešu konflikta novēršanas, civildienesta ētikas un trauksmes cēlēju aizsardzības jautājumus Armēnijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kosovā, Moldovā un Ukrainā, kā arī vadījis mācības par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi un citiem korupcijas novēršanas jautājumiem.
   
6. Moderēja: Aleksandrs Mārtiņš Blūms, nozares eksperts Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā.
   

Vebināra ieraksts pieejams Zinātne Latvijai YouTube kanālā, kā arī  LZP jaunajā podkāstā “Zinātnes Zīmes”. Diskusijas laikā iezīmējās vairāki ieteikumi pētniekiem un interesantas sistēmas līmeņa atziņas. Caur citiem pasākumiem un aktivitātēm turpinās attīstīt diskusiju par pierādījumos balstītu politikas veidošanu un publiski finansētās pētniecības ietekmi uz rīcībpolitiku (policy impact). 

Atziņas pētniekiem:

1. Esiet augstas klases eksperti savā akadēmiskajā jomā arī fundamentālajā zinātnē.
   
2. Veidojiet reputāciju kā neatkarīgi pētnieki, nepiekrītiet veikt pētījumus kur rezultāti/secinājumi ir nolemti pirms pētījuma veikšanas. Reputācija ilgtermiņā ir vērtīgāka par viena projekta finansējumu.
   
3. Veidojiet un pievienojoties platformām, caur kurām var sasniegt politikas veidotājus – platformas var būt pašu veidotas, NVO, formālas zinātnes-rīcībpolitikas platformas, u.c.
   
4. Pielāgojiet komunikāciju mērķa grupai – akadēmisko konferenču prezentācijas nebūs labākais veids kā nodot informāciju medijiem un politikas veidotājiem.
   
5. EK Kopīgais pētniecības centrs (JRC) piedāvā pētniekiem apmācības un sadarbības iespējas, kas atrodamas “EU ScienceHub”.

Potenciālie institucionālie/sistēmas līmeņa risinājumi:

1.  “Zināšanu brokeru” stiprināšana zinātnes pieprasījuma pusē - ministrijās, Saeimā (Analtītiskā dienesta kapacinātes celšana), pašvaldībās, u.c.
   
2. “Zināšanu brokeru” stiprināšana zinātnes piedāvājuma pusē, t.sk. veidojot “Tehnoloģiju pārneses” nodaļu analogus zinātniskajās institūcijās, kuru mērķis ir veicināt institūcijas pētniecības rezultātu un ekspertīzes izmantošanu politikas veidošanā.
   
3. Paredzēt projektos laiku un finansējumu padziļinātai/specializētai rezultātu izplatīšanai – ne tikai rekomendāciju izstrādei un semināriem.
   
4. Skaidrāk definēti institucionāli un individuāli stimuli pētniecības ietekmes, t.sk. rīcīpolitikas ietekmes palielināšanai. Diskusijas laikā tika pieminēts Lielbritānijas “Research Excellence Framework”.
   
5. Uz pētījumiem balstītu rīcībpolitikas izmaiņu veiksmes stāstu popularizēšana.
   
6. Starptautiskās pieredzes pārņemšana t.sk. no EK Kopīgā pētniecības centra (JRC), parlamentu analītiskajiem dienestiem, u.c.